1919. - "Latvijas Preses biroja spectelegrammas"

Pasaules kara izdevumi

Kopenhāgena. Finanšu ministrs Klotzs ziņoja miera komisijai, ka visi kara izdevumi iztaisa kopsummā 1005 miljardus franku; 700 miljardi sabiedrotajiem un 395 miljardi Centrālvalstīm; ja Vācija to visu grib 7 gadu laikā samaksāt, tad tas iztaisa pāri par 2000 miljardu franku.

Anglijas-Somijas tirdzniecība

Kopenhāgena. „Times” ziņo, ka tiek atvērta lielāka angļu-somu banka, kuras galvenais uzdevums būs veicināt Anglijas-Somijas tirdzniecisko satiksmi un Somijas atjaunošanu. Vesela rinda Anglijas lielāku banku pabalsta jauno uzņēmumu.

Somija atzīst Latvijas faktisku pastāvību (1919.gada 2.oktobris)

Rēvele. No Somijas valdības saņemts raksts, ar kuru Somijas Republikas prezidents paziņo, ka somu valdība atzīst Latvijas valdību par pastāvošu de facto un izsaka savu laimes novēlējumus jaunās valsts labklājībai, kā arī par draudzīgu sakaru nodibināšanu starp abām valstīm.

Sabiedroto avīzes par Baltijas lietām (1919.gada 16.oktobris)

Kopenhāgena. Sabiedroto avīzes uzsver, ka vācieši uzbrukuši latviešiem un vācu valdība ir līdzvaininiece. „Liberte” raksta, ka tikai okupējot Rienes apgabalu varētu Vāciju piespiest drīzumā gādāt par krīzes izbeigšanu Baltijā. „Intransigeant” izplata domas, ka Golcs vēl nekad neesot atsaukts no savas vietas. Lai gan šā ģenerāļa spēki klupuši mugurā latviešu kara pulkiem, kam tagad jācīnās ar lieliniekiem, tomēr tagad lasāms kāda cita laikraksta sarunas atšifrejums, pec kura Golcs melo, ka viņa vācu kareivji Kurzemē esot kā mūris pret lieliniekiem un spriež, ka neesot iespējams izvākt no Kurzemes visu vācu karaspēku, bet gan tikai tos, kuri vēlētos tikt mājās, tas ir lielāko daļu.

LETA Video      Laikraksts Diena Kinofotofonodokumentu arhīvs

© LETA 2008 | Lietošanas noteikumi
Marijas 2, Rīga, LV 1050, Latvija | tālr.: 67222509, fakss: 67223850 | e-pasts: marketing@leta.lv