1919 1920 1921 1922 1924 1925 1927 1929 1930 1931 1934 1940 1941 1942 1943 1944 1946 1959 1972 1973 1990



1922.gada 4.augusts – valdība pieņem aģentūras "LETA" statūtus

"LETA" direktora Riharda Bērziņa 1920.gadā valdībai iesniegtos aģentūras statūtus Ministru kabinets pieņēma tikai 1922.gada 4.augustā. Neskatoties uz tik vēlu lēmuma pieņemšanu, aģentūra darbojās uz šo statūtu bāzes. Tas ir pirmais zināmais oficiālais dokuments, kas noteica Latvijas telegrāfa aģentūras "LETA" uzdevumus, tiesības, pienākumus un darbības virzienus.

Latvijas telegrāfa aģentūras statūti

(Noraksts no Valdības rīkojumu un pavēļu krājuma 1922.gadā, tāpēc saglabāta oriģinālvaloda)

I. Aģentūras uzdevumi, tiesības un pienākumi.

1. Latvijas telegrāfa aģentūra (saīsināti "Leta") ir autonoms valsts uzņēmums un darbojas uz 1922. gada 12.janvāra noteikumu par autonomiem valsts uzņēmumiem un šo statūtu pamata un bauda visas juridiskas personas tiesības.

2. Aģentūras uzdevumi ir: sniegt ziņas par pasaules politiskiem, saimnieciskiem un kultureliem notikumiem un savukārt, saziņā ar ārlietu ministriju, rūpēties par pareizu ziņu izplatīšanu ārzemēs par Latviju. Šajā nolūkā aģentūra apgādā Latvijas un ārzemes drukas izdevumus, kā arī attiecīgas iestādes vai atsevišķas personas (politiskus un preses darbiniekus, komersantus u. t. t.) ar dažādiem informācijas materiāliem, politiskām, biržas un tamlīdzīgām ziņām. Neatkarīgi no tā aģentūrai ir tiesība izdot grāmatas un periodiskus izdevumus un turēt grāmatu un rakstāmlietu veikalus, avižu un grāmatu galdus dzelzsceļu stacijās, zinu un sludinājumu birojus u.t.t.

Piezīme. Par dzelzsceļu kiosku nomas maksas lielumu telegrāfa aģentūra vienojas ar satiksmes ministriju.

3. Pasūtījumus pieņemot un izpildot aģentūra dod priekšroku valsts pasūtījumiem. Ja , par valsts pasūtījumiem aģentūrai nav sevišķa nolīguma, tad aģentūra aprēķina valsts pasūtījumu izpildīšana pēc pašmaksas, pieskaitot 100% peļņas.

4. Aģentūrai ir tiesība darbības veicināšanai ierīkot nodaļas un noliktavas, atvērt kantorus un aģentūras Latvijā, kā arī ārzemes ar valsts kancelejas direktora piekrišanu.

5. Aģentūrai ir zīmogs ar tās nosaukumu.

6. Aģentūra ved grāmatas pēc dubultas gramatvešanas sistēmas.

II. Aģentūras līdzekļi.

7. Aģentūra pāriet autonomā uzņēmuma ar visu aktivu un pasivu. Par aģentūrā ieguldīto kapitālu skaitās tās vērtības (t. i. kustams un nekustams īpašums), kuras atrodas aģentūras rīcībā aktivu novērtējot, kas izdarāms uz 1922. gadu 1. aprili.

8. Darbības sekmīgai vešanai aģentūra saņem rīcības kapitālu, kūra lielumu nosaka ministru kabinets.

9. Bez rīcības kapitāla aģentūra saņem no valsts subsidiju redakcijas daļas izdevumu segšanai. Subsidijas lielumu ikgadus nosaka ministru kabinets.

10. Aģentūrai ir tiesība kreditēties Valsts un privātās kredītiestādēs. Kredīta apmērus nosaka valstskanclejas direktors saziņā ar finansu ministri.

11. Rīcības kapitāla palielināšanai finansu ministrijai ar ministru kabineta piekrišanu ir tiesība izlaist uzņēmuma obligācijas, noteicot to nominālvērtību, izlaišanas cenu, gada rentes un termiņus. Obligacijas nodrošināmas ar uzņēmuma nekustamu īpašumu, ierakstot tas zemes grāmatās.

12. Aģentūras svabadie naudas līdzekļi ieguldami valsts krāj un kreditē bankā uz tekoša rēķina.

III. Aģentūras pārvaldīšana

13. Aģentūra atrodas valstskancelejas direktora pārziņa.

14. Aģentūra iedalās divās daļās: redakcijas un komerciālā daļā.

15. Aģentūras pārvaldīšana piekrīt valdei, sastāvošai no trim personām: direktora un 2 viņa pailgiem. Valdi ieceļ valstskancelejas direktors un apstiprina ministru kabinets.

16. Aģentūras direktors pārzin aģentūras operācijas, koordinē komerciālās un redakcijas daļas technisko un saimniecisko darbību un saskaņā ar valdības aizrādījumiem nosaka aģentūras virzienu. Direktors ir atbildīgs par aģentūras mantu un darbību, kā arī pasūtījumu kārtīgu izpildīšanu.

17. Direktora palīgi pārzin un ir atbildīgi katrs par viņam uzticēto darbības nozari, rīkojoties saskaņā ar valdes direktora aizrādījumiem.

18. Visa sarakstīšanās aģentūras darišanās notiek valdes vārdā ar direktora vai viņa uzdevumā viena palīga parakstiem.

19. Orderus, tekošā rēķina čekus, vekseļus, pilnvaras, līgumus un līdzīgus aktus un citus saistošus dokumentus paraksta direktors vai viņa vietnieks, viens no valdes locekļiem un atbildīgais grāmatvedis.

20. Valde izstrādā tuvākas instrukcijas par darba sadalīšanu valdes locekļu starpā, kā ari instrukcijas aģentūras darbiniekiem, kuras iesniedz vatstskancelejas direktoram apstiprināšanai.

21. Valde izstrādā katru gadu darbības plānu un budžetu, kurus iesniedz apstiprināšanai valstskancelejas direktoram.

22. Direktors un viņa palīgi kā ari pārējie aģentūras darbinieki saņem atalgojumu uz brīva līguma pamata, pie kam direktora un viņa palīgu algas noteic valstskancelejas direktors, bet pārējo aģentūras darbinieku algas - valde.

23. Aģentūras darbinieku skaitu noteic valstskancelejas direktors, pēdējos pieņem un atlaiž valde.

24. Bez algas direktors un viņa palīgi un citi aģentūras darbinieki pēc gada rēķina noslēgšanas saņem kā īpašu atalgojumu tantjemas ministru kabineta noteiktos apmēros; tantjemu sadalīšanu starp direktoru, viņa palīgiem un pārējo personālu nosaka valstskancelejas direktors, saziņā ar valdi.

25. Direktoru un viņa palīgus atceļ no amata, ja viņu darbība izrādītos par neapmierinošu, uz valstskancelejas direktora priekšlikumu, ministru kabinets.

IV. Darbības pārskati un peļņas izdalīšana.

26. Darbības gads aģentūrā skaitās no 1. apriļa līdz 31. martam.

27. Par katru pagājušo gadu valde sastāda pārskatu par aģentūras operācijām un viņas apgrozijuma bilanci, ka arī sastāda inventūru. Šos pārskatus pārbauda revizijas komisija un līdz ar viņas atsauksmi valde iesniedz valstskancelejas direktoram apstiprināšanai.

28. Aģentūras kases grāmatvedības, rēķinu un citu naudas dokumentu gada pārskata u.t.i. bilances revizijas tiesības, kā arī pārraudzība par instrukciju un rīkojumu pareizu izpildīšanu pieder revizijas komisijai, kura sastāv no valsts kontroles un valstskancelejas priekšstavjiem.

29. Par savām sēdēm revizijas komisija ved protokolus, ierakstot tanīs savus spriedumus un sevišķas domas, kuras izsacījuši atsevišķi revizijas komisijas locekļi. Minētos protokolus, tāpat arī revizijas komisijas ziņojumus un slēdzienus iesniedz valstskancelejas direktoram.

30. No aģentūras komerciālās daļas peļņas atskaita 2% no ēku un 50% no inventāra un cita kustama īpašuma pirmatnējas vērtības to amortizācijai. No atlikušās tīrās peļņas daļas 100% pieskaita rezerves kapitālam, bet atlikušo tīrās peļņas daļu izlieto redakcijas daļas izdevumu segšanai, atskaitot to daļu, kuru ar ministru kabineta piekrišanu var izlietot uzņēmuma paplašināšanai.

31. Obligatoriskie atvilkumi rezerves kapitālam par labu turpinās tik ilgi, kamēr tie sasniedz 1/3 no pamata kapitāla; pēc tam atskaitījumus par labu rezerves kapitālam pārtrauc un atlikušo peļņas daļu iemaksā valsts kasē valsts ienākumos.

32. Ja rezerves kapitāls samazinātos zem 31. p. minētās normas, tad peļņas % pieskaitīšana atjaunojama līdz iztrūkuma papildināšanai.

33. Rezerves kapitālu var izlietot ar valstskancelejas direktora piekrišanu vienīgi aģentūras komerciālās daļas zaudējumu un neparedzētu izdevumu segšanai.

34. Ja pēc gada rēķinu noslēgšanas izrādītos, ka komerciālā daļā cēlušies zaudējumi, tad tādi sedzami no rezerves kapitāla, bet ja pēdējais izrādītos par nepietiekošu, tad par ta segšanu un valdes varbūtēju atbildību uz valstskancelejas direktora priekšlikumu lemj ministru kabinets.

V. Statūtu grozīšana un aģentūras likvidācija.

35. Šos statūtus var grozīt un papildināt uz valstskancelejas direktora priekšlikumu ministru kabinets.

36. Par aģentūras likvidāciju uz valstskancelejas direktora priekšlikumu lemj ministru kabinets.

Rīgā, 1922. g. 4. augustā.

Ministru prezidents                                            Z. Meierovics.

Valstskancelejas direktors                                 D. Rudzits.

Foto galerija:

LETA Video      Laikraksts Diena Kinofotofonodokumentu arhīvs

© LETA 2008 | Lietošanas noteikumi
Marijas 2, Rīga, LV 1050, Latvija | tālr.: 67222509, fakss: 67223850 | e-pasts: marketing@leta.lv