1919 1920 1921 1922 1924 1925 1927 1929 1930 1931 1934 1940 1941 1942 1943 1944 1946 1959 1972 1973 1990



1920.gada rudens – LETA darbinieki ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā

Rihardam Bērziņam kļūstot par telegrāfa aģentūras LETA direktoru, viens no pirmajiem jautājumiem bija kadru politika. Protams, aģentūrā jau strādāja 11 cilvēki, bet, paplašinoties aģentūras darbības laukam, bija jādomā par jaunu cilvēku piesaisti uzdevumu veikšanai. Ļoti interesanta ir bijusi R.Bērziņa kadru atlases politika, jo bija vajadzīgi aģentūras darbinieki Latvijā, kā arī citās Eiropas valstīs.

1920.gada maijā jau bija skaidri noteikti telegrāfa aģentūras LETA mērķi un uzdevumi, jo valdība bija apstiprinājusi tās statūtus, kā arī bija noteikts ikgadējs finansiāls atbalsts no valsts budžeta. Aģentūra darbojās neatkarīgi, tomēr bija pakļauta Valsts kancelejai, kurai bija jāsniedz pārskati par padarīto un iztērētajiem naudas līdzekļiem.

Tā kā aģentūra bija valsts institūcija, arī pastāvēja noteikti kritēriji jaunu darbinieku atlasē. Kamēr aģentūrai nebija atsevišķu korespondentu Eiropas valstīs, informāciju varēja saņemt no Latvijas valsts vēstniecībām vai arī partneraģentūrām, ar kurām tika noslēgti sadarbības līgumi. Tomēr R.Bērziņš izstrādāja un ieviesa īpašu kadru atlases politiku, un atmiņas par to līdz mūsdienām ir saglabājis aģentūras korespondents Vācijā - Ernests Treiguts-Tāle. Viņš atceras, ka aģentūras direktors bija izveidojis īpašu kadru anketu, ko pat E.Treiguts-Tāle salīdzināja ar atlasi izlūkdienestam. R.Bērziņa izveidotajā anketā tika iekļauti šādi jautājumi: kur dzimis un kur pavadījis bērnību līdz 16 gadiem, kāda ir pabeigtā izglītība, kādas skolas beidzis un kurā gadā, kādās svešvalodās var brīvi runāt, sarunāties, vai ir precējies vai šķīries. Anketā bija jānorāda visu bērnu un radinieku vārdi, kur dzīvo, kā arī nekustamie īpašumi un kādu nodokli par to maksā. Tāpat bija jānorāda informācija par to, vai kāds no radiniekiem nodarbojas ar komercdarbību, ja „jā”, tad jānorāda, cik algotu darbinieku tajā strādā un kāds ir gada ienākums. Anketā bija jānorāda informācija par ceļojumiem uz ārzemēm un noteikti jāpamato, kādos nolūkos apmeklējis valsti, kā arī bija ietverti jautājumi par alkohola lietošanu un smēķēšanu.

Sākumā var likties interesanti, kādiem nolūkiem aģentūras vadībai būtu jāzina tik sīka informācija par kandidātiem, tomēr R.Bērziņš savās atmiņas norādījis, ka pats svarīgākais esot bijis aģentūrā pieņemt tādus cilvēkus, kas būtu lojāli pret savu darba vietu un neizmantotu iegūto informāciju negodīgām darbībām. Lai arī cik drastiski bija uzņemšanas nosacījumi, telegrāfa aģentūrā LETA līdz 1940.gadam strādāja 37 darbinieki, starp kuriem bija direktors, pieci redaktori, korespondenti un telegrāfistes.

 

LETA Video      Laikraksts Diena Kinofotofonodokumentu arhīvs

© LETA 2008 | Lietošanas noteikumi
Marijas 2, Rīga, LV 1050, Latvija | tālr.: 67222509, fakss: 67223850 | e-pasts: marketing@leta.lv