1919 1920 1921 1922 1924 1925 1927 1929 1930 1931 1934 1940 1941 1942 1943 1944 1946 1959 1972 1973 1990



1919.gada oktobris – „Latopress” - svarīgs informācijas sniedzējs par brīvības cīņām; Bermontiādes laikā iet bojā viena no „Latopress” darbiniecēm

„Latopress” darbība Latvijas brīvības cīņu laikā bija ļoti nozīmīga, jo tā vietējai presei sniedza informāciju par Pagaidu valdības lēmumiem, kā arī latviešu armijas militārām operācijām. Šāda informācija arī tika sniegta ārzemju telegrāfa aģentūrām, tādējādi sniedzot patiesu informāciju par situāciju Latvijā. Tomēr īpaša loma „Latopress” darbībai bija laikā, kad Rīgu centās ieņemt Pāvela Bermonta armija. Rīgas aizstāvēšanas kaujās nāvīgi ievainoja kādu no „Latopress” angļu valodas tulkiem.

„Latopress” darbiniekiem viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija būt par informācijas starpnieku starp Latvijas drukāto presi un ārzemju aģentūrām, tikpat svarīgs uzdevums bija sniegt precīzu informāciju latviešu armijai, tādējādi sniedzot detalizētu informāciju par pretinieka armijas pārvietošanos. Ir bijušas pat situācijas, kad, pateicoties „Latopress” informācijai un nosūtītām telegrammām, Latvijas armijas virsnieki izplānoja savus turpmākos soļus. Savās atmiņās ģenerālis Jānis Balodis rakstīja, ka dažas veiksmīgas militāras operācijas izdevies izplānot, pateicoties ātrai informācijas plūsmai no Latvijas preses biroja – „Latopress”. Protams, ātrai reakcijai un precīzai informācijai par pamatu bija fakts, ka „Latopress” bija oficiāla valdības organizācija, kas bija pakļauta Iekšlietu ministrijai. Tomēr tikpat nozīmīga loma bija faktam, ka „Latopress” bija vienīgā telegrāfa aģentūra Latvijā.

Tāpat „Latopress” darbību varētu novērtēt laikā, kad Rīgu centās ieņemt Pāvela Bermonta un Rīdigera fon der Golca karaspēks. Bermontiādes laikā, kad vairākus mēnešus ilga uzbrukumi Rīgai, „Latopress” darbinieki ne tikai sniedza informāciju vietējai presei, bet arī paši aktīvi iesaistījās pilsētas aizstāvēšanas kaujās. Bermontiāde preses birojā sākās ar 1919.gada 9.oktobra rītā saņemto valdības rīkojumu gatavoties darba turpināšanai ārpus Rīgas un pārcelties uz Cēsīm, uz kurieni tika aizsūtīta lielākā daļa darbinieku. Rīgā palika darboties Edmunds Freivalds un Rihards Bērziņš, jo viņu uzdevums bija saņemt ziņas no Latvijas armijas galvenā štāba un telefoniski nodot tās tālāk uz Cēsīm, lai ziņas caur Tallinu varētu izplatīt tālāk. Bermontiādes laikā Rīgā „Latopress” piecu līdz sešu cilvēku sastāvā nodrošināja visas ziņu aģentūras funkcijas, informējot vietējo presi par vietējiem un ārzemju notikumiem un ārzemes – par situāciju Latvijā.

Tā kā telefonsakari bija traucēti, preses birojs ziņas sniedza vietējiem medijiem, kuri savās slejās nepārtraukti atgādināja: „Latvijas preses birojs turpina darboties un informē!” Biroja atrašanās vieta līdz Bermontiādei bija Vaļņu ielā 20 (uz Kaļķu un Vaļņu ielas stūra), pēc tam - „Brīvās Zemes” redakcijā Elizabetes ielā 14, vēlāk apšaudēm mazāk pakļauta vieta izrādījās 8.pamatskolas telpas. Tomēr no apšaudēm nebija pasargāti visi „Latopress” darbinieki. Bermontiādes laikā kritušo vidū bija arī Latvijas Preses biroja angļu valodas referente Elza Žiglēvica, kura tika nāvīgi ievainota 1919.gada 10.oktobrī, kad karavīriem piegādāja ēdienu.

LETA Video      Laikraksts Diena Kinofotofonodokumentu arhīvs

© LETA 2008 | Lietošanas noteikumi
Marijas 2, Rīga, LV 1050, Latvija | tālr.: 67222509, fakss: 67223850 | e-pasts: marketing@leta.lv