1943.gada 24.aprīlis – LETA vietā sāk lietot burtu „L”

Pasliktinoties situācijai Austrumu frontē, mainījās akcenti arī vācu režīma kultūras politikā, jo LETA nosaukuma grozīšana 1943.gada 24.aprīlī ir uzskatāms piemērs, kad par piedalīšanos karā un vācu uzvaras veicināšanu kaut kas bija jāsola un jādod vietējām tautām.

Tādējādi Vācijas pārstāvji, lai īstenotu savus mērķus un ietekmētu sev par labu okupētās teritorijas iedzīvotājus, veica vairākus pasākumus, kas, pēc viņu domām, arvien vairāk noskaņotu pret Padomju Savienību. Bija vairāki pasākumi, kas tika īstenoti militārā, kultūras un arī masu mediju jomā.

Latvijas drukātajiem medijiem savi materiāli bija jāveido, vadoties pēc Vācijas institūciju izstrādātām instrukcijām, taču publikācijās varēja parādīties vārds „Latvija.” Tādējādi, rakstot par kaujas operācijām Latvijā, laikraksti varēja ne tikai lietot vārdu „Latvija” vai „Latvijas teritorija”, bet pat runāt par iespējamu Latvijas valsts atjaunošanu.

Tāpat arī LETA abreviatūra tika saīsināta uz burtu „L”, tādējādi demonstrējot, ka LETA ir Latvijas ziņu aģentūra. Šāds LETA saīsinājums tika lietots līdz 1944.gada pavasarim.