1920.gada 15.marts – No „Latopress” vadības aiziet Freivalds; rodas doma par telegrāfa aģentūras izveidi

1919.gada 11.novembrī, kad līdz galam tika atsisti Pāvela Bermonta armijas uzbrukumi un viņa karaspēks padzīts no Pārdaugavas, „Latopress” darbībā bija gaidāmas pārmaiņas, jo pēc pāris mēnešiem no biroja vadības atteicās Edmunds Freivalds un tika uzsāktas sarunas par Latvijas preses biroja likvidēšanu.

Pēc Bermonta armijas padzīšanas no Rīgas pievārtes bija jāizdara vairāki secinājumi par „Latopress” tālāko darbību. Neviens neapšaubīja šāda biroja lietderību, taču brīvības cīņu laikā, kā arī nemitīgas Pagaidu valdības aktīvas darbības rezultātā „Latopress” bija jāveic uzdevumi, starp kuriem bija ne tikai iekšpolitikas un ārpolitikas ziņu izplatīšana, bet arī armijas virspavēlnieka štāba informācijas nodošana masu medijiem. Tāpēc var uzskatīt, ka jau 1919.gada decembrī un 1920.gada janvārī starp Rihardu Bērziņu un Edmundu Freivaldu ir bijušas sarunas, ka Latvijā nepieciešams izveidot tādu aģentūru, kuras darbība būtu līdzīga citām telegrāfa aģentūrām ārvalstīs.

Idejas īstenošanu dzīvē paātrināja vēl viens fakts – 1920.gada 15.martā Latvijas preses biroja „Latopress” izveidotājs E. Freivalda atteicās no biroja vadības un pārgāja darbā uz Ārlietu ministriju. Par „Latopress” vadītāja pienākumu izpildītāju kļuva R.Bērziņš, kurš jau pakāpeniski sāka īstenot ideju par telegrāfa aģentūras izveidi. Viņš 1920.gada sākumā jau bija izveidojis „Latopress” telegrāfa nodaļu, kas bija pamats telegrāfa aģentūras izveidei. R.Bērziņš 1920.gada sākumā izstrādāja Latvijas telegrāfa aģentūras LETA statūtus, kurus iesniedza apstiprināšanai Ministru kabinetam.