LETA fotokorespondeti piedalās Žurnālistu savienības kongresā
Latvijas Žurnālistu savienības dibināšanas I kongress, kas notika 1959.gadā Politiskās izglītības namā. Sēžu starplaikā LETA fotokorespondents L.Pantuss (no labās) iepazīstina viesus ar Latvijas fotokorespondentu darbiem. No kreisās puses kongresa dalībnieks no Lietuvas K.Bjaļauskas un N.Seņko, Saaremjagi no Igaunijas. (Arhīva bilde: LVKFFDA 11247N). |
Latvijas telegrāfa aģentūras LETA telegrāfiste
Brīvās Latvijas, gan arī Padomju Savienības laikos informācija tika iegūta izmantojot telegrāfa tehniku, līdz ar to ļoti nozīmīga bija telegrāgrāfistu darbība ziņu aģentūras darbā. Attēlā redzama viena no Latvijas telegrāfa aģentūras telegrāgfistēm 1969.gadā. (Arhīva bilde: LVKFFDA 45426N). |
LATINFORM fotogrāfu bildēs attēlota celtniecība Padomju Latvijā
Latvijas telegrāfa aģentūras jeb LATINFORM fotohronikas fotogrāgfi bija zināmi ne tikai Latvijas teritorijā, bet gan visā plašajā Padomju Savienībā. Starp tēmām, kas savulaik LATINFORM fotogrāfiem bildēs bija jāatēlo ir ne tikai sadzīviski pasākumi, bet arī celtniecība, jo tika uzskatīts, ka visā Padomju Savienībā ceļot daudzdzīvokļu masīvus tiec celta Padomju cilvēka labklājība. Lielu ēku celtniecība bija izplatīta arī Latvijas PSR, jo LATINFORM fotogrāfiem bildēs izdevies iemūžināt ne tikai viesnīcas "Latvija" celtniecību, bet arī dzīvojamo masīvu Mežciemā, Purvciemā un Pļavniekos būvniecību. (Arhīva bildes: LVKFFDA 10506N-1; 80341N; 135911N. |
LATINFORM fotogrāfu Padomju Latvijas kultūras skatījums
LATINFORM fotogrāfi savās bildēs attēlojot Padomju Latvijas kultūru centušies uzmanību pievērst ne tikai masu pasākumiem vien, bet arī to galvenajiem varoņiem. Līdz ar to ir saglabājušās bildes, kurās redzami plaši zināmi aktieri, dzejnieki un mākslinieki. (Arhīva bildes: LVKFFDA 96791N; 102460N.) |
Padomju laiku ekonomikas aktivitātes LATINFORM fotogrāfu acīm
Padomju Savienības laikos ekonomiskās aktivitātes varēja atspoguļot dažādi, tāpēc tika fotogrāfēts Rīgas centrālais tirgus, pārtikas veikali, rūpnīcu un kolhozu darbību, kā arī savulaik populāro rotaļlietu "Šefpavārs", kura bija saņemusi kvalitātes zīmi. (Arhīva bildes: LVKFFDA 98845N; 100898N; 115068N; 128177N; 190770N.) |
LATINFORM fotogrāfi arī bildēja Padomju Latvijas sadzīvi
Ierasts domāt, ka Padomju laikos mediju fotogrāfiem bija jābildē tikai noteiktās tēmas, kas atspoguļotu komunisma augšupeju. Tomēr LATINFORM fotogrāfiem ar savām bildēm izdevās radīt fotomākslu, kas bija iespējams bildējot Padomju Latvijas sadzīvi. |
Piemiņas plāksnes atklāšana Rihardam Bērziņam
4.martā svinot aģentūras LETA 90 gadu jubileju, pie LETA vēsturiskās ēkas Palasta ielā 10 Vecrīgā atklāta piemiņas plāksne aģentūras pirmajam direktoram Rihardam Bērziņam (1888-1942). Aģentūras LETA pirmsākumi datējami ar 1919.gada 4.martu, kad Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents Kārlis Ulmanis izdeva rīkojumu par Latvijas preses biroja "Latopress" izveidi, kas gadu vēlāk pārtapa par Latvijas Telegrāfa aģentūru jeb LETA. Bērziņš aģentūru LETA vadīja no 1920. līdz pat 1940.gadam, kad Latvija tika okupēta. 1941.gada 14.jūnijā viņš tika arestēts un izsūtīts uz Sibīriju, Soļikamsku, kur 1942.gada 20.februārī nomira. Viņa kapa vieta nav zināma. |
Aģentūras LETA ēka Palasta ielā
Laika posmā no 1920. - 2006.gadam Rīgā, Palasta ielā 10 trijos stāvos bija izvietota Latvijas telegrāfa aģentūras LETA, LATINFORM un tad jau atjonotās ziņu aģentūras LETA redakcija. Attēlā redzama Palasta iela 1930.gadā un tā dēvētā LETA ēka ir trešā no kreisās puses. Šajā mājā ir bijis pat dzīvoklis pirmajam LETA direktoram Rihardam Bērziņam, kurš tajā dzīvoja līdz 1940.gadam. Tagad ziņu aģentūras LETA redakcija atrodas Rīgā, Marijas ielā 2. (LVKFFDA 88324N) |
LETA kolektīvs - 2001. gads
|
© LETA 2008 | Lietošanas noteikumi
Marijas 2, Rīga, LV 1050, Latvija | tālr.: 67222509, fakss: 67223850 | e-pasts: marketing@leta.lv