Lielā piektā gada revolūcija un Bebru pagasts

Edgars Bērziņš @ 24.04.2009

Bebru pagasts pirms lielās 1905.gada revolūcijas piedzīvoja „mazo revolūciju” 1841.gada t.s. Jaunbebru kartupeļu dumpja laikā.

Jaunbebru kartupeļu dumpis ir zemnieku sacelšanās pret muižniecības klaušu
sistēmu, kā rezultātā zemnieki gribēja pāriet pareizticībā, lai
dotos uz Krievijas dienvidiem, jo tur dodot zemi. Lai arī zemnieks bija
brīvs, viņš ieguva tikai putna brīvību, jo zeme viņam nepiederēja.
Dumpja rezultātā 2 bataljoni zaldātu un 40 kazaki sodīja 80 nemierniekus
ar 150 līdz 1000 rīkšu sitieniem . Par galvenajiem nemierniekiem nosauc
Viļumu Preisu, Reini Tālmani, Mitru Reini un Šļakanu.
       Revolūcija Latvijas teritorijā sākās 1905.gada 13. janvārī,
sākotnēji kā demonstrācijas pret notikumiem Sanktpēterburgas
„asiņainajā svētdienā”. Dienu iepriekš, 12. janvārī Rīgā
izsludināja ģenerālstreiku, kuram atsaucās Pārdaugavas strādnieki. 13.
janvārī streikam pievienojās gandrīz visu Rīgas rajonu strādājošie,
notika plašas demonstrācijas un mītiņi, kuros piedalījās apmēram 60
000 strādnieku. Kad demonstranti atgriezās no mītiņa Maskavas
priekšpilsētā, pie Dzelzs tilta tos sagaidīja karaspēka daļa, kas
atklāja uguni. Izcēlās panika. Nogalināja vairāk kā 70 un ievainoja ap
200 cilvēku. Daudzi noslīka Daugavā. Demonstrācijas no epicentra Rīgā
pārņēma visu Latviju – sākotnēji lielākās pilsētas, vēlāk lauku
novadus.
       Plaša streiku kustība izvērsās arī laukos, kas ieguva laukstrādnieku
jūlija ģenerālstreika nosaukumu. Visu Latviju, arī Bebru pagastam
tuvējos Skrīverus aptvēra Baznīcu demonstrācijas, kad no Baznīcas
padzina mācītājus un pauda revolucionāras idejas. Dibinājās rīcību
komitejas un tautas milicijas vienības. 1905.g. beigās revolūcija
sasniedza augstāko pakāpi. Vairākās vietās notika bruņotās
sacelšanās.
       Par revolūcijas norisi Bebru pagastā ir fragmentāras ziņas. Arhīva
materiāli nesniedz informāciju un priekšstatu par iedzīvotāju
iesaistīšanos revolucionārajās aktivitātēs, savukārt informāciju par
atsevišķām norisēm Bebru pagastā publicē laikraksti Balss, Latvija,
Rīgas avīze, Jaunā dienas lapa un citas. Avīzes operatīvi atsaucās uz
tā laika aktuālajiem notikumiem, tāpēc arī ir iespējams iegūt ticamas
ziņas par revolucionārajiem notikumiem.
       Pirmās ziņas par revolūcijas norisi Bebru pagastā sniedz laikraksts
Dienas Lapa, kurā lasāms, ka naktī uz 16. augustu bars nemiernieku
izdarīja kārtības traucējumus, kā rezultātā aizdedzināts netālu no
kungu mājas atrodošais šķūnis. Nemierniekus nav izdevies noķert. Šī
uzbrukuma rezultātā jūlija beigās Vecbebru muižu sargāt brauc vācu
karavīri jeb korporeļi. Nākamā fragmentārā ziņa ir par Vecbebru
muižas nodedzināšanu naktī uz 5.decembri.
       1933. gadā izdotajā Latvijas revolucionāro cīnītāju piemiņas
grāmatā minēts viens revolucionārs no Bebru pagasta – Bernhards
Svikliņš, bet 1980. gadā Maskavā izdotajā grāmatā nosaukti 5, tostarp
minētais Svikliņš. Svikliņš bija bezzemnieka dēls, kurš 1879.gadā
dzima Bebru pagastā, bet auga Seces muižā, kurā viņa tēvs strādāja
par kalpu. 1903.gadā Svikliņi pārceļas uz Bilstiņu muižu, kur jau ir
pusgraudnieki. Ieguvis 3 klašu izglītību, Svikliņš kļūst par LSDSP
biedru un piedalās revolucionārajās aktivitātēs Bebru pagastā (kādās
– nav norādīts). Revolūcijas laikā apsargāja ieslodzītos muižniekus
Kokneses pilī. 1909.gadā gribēja doties uz ASV, bet saslima un tajā
pašā gadā nomira.
       1980.gadā izdotajā revolūcijas piemiņas grāmatā atrodams Reinis
Šmidris, kurš dzimis 1954.gadā rokpeļņa ģimenē. Pabeidzis Kokneses
pareizticīgo draudzes skolu un piedalījies krievu – turku karā kā
unteroficieris. Reiņa Šmidres dēls Pēteris arī iesaistās
revolucionārajās aktivitātēs un kopā ar tēvu slēpj revolucionārus.
Pēc kara Reinis Šmidre strādājis gan par kalpu, gan mežsargu Koknesē.
Revolūcijas laikā 1906. gada aprīlī pie viņa ierodas dragūni oficieru
pavadībā un apcietina par revolucionāru Bernharda un Jāņa Svikliņu un
Jāņa Liģera slēpšanu. 1906. gada aprīlī Reini Šmidri nošauj,
pamatojoties uz iepriekšminēto apsūdzību par revolucionāru slēpšanu,
bet Pēteri piekauj.
       Par revolucionāru nosaukts arī Antons Ķesners, kurš kā vaļinieks
dzīvoja Bebru pagasta „Gaidupēs”. Gan pagasta iedzīvotāju, gan
muižniecības līmenī uzskatīts par vienu no galvenajiem nemieru
rīkotajiem. Soda ekspedīcijai parādoties pie pagasta nama, Ķesners un
viņa tuvākais līdzgaitnieks Talle aizbēg. Abus tomēr noķer. Ķesners
nošaujas, Talli notver. Abi piedalījās uzbrukumā Kokneses pilij 1905.
gada 26. novembrī.
       Kārlis Talle dzimis 1885. gadā Koknesē „Kalna rasās”, vēlāk
pārceļas uz Vecbebru „Spārniņiem”. Mācījies Kokneses draudzes
skolā. Kopa ar Ķesneru vadīja revolucionāro kustību Bebru pagastā.
Bijis LSDSP pulciņa „Tautas balss” biedrs. Pēc notveršanas, soda
ekspedīcija viņu nogādā Koknesē, vēlāk Aizkrauklē, kur 1906. gada 3.
janvārī pie pils nošauj. Apglabā 1906.gada 9. janvārī Ūsiņu
kapsētā. Plašāka informācija par nemiernieku aktivitātēm Bebru
pagastā nav pieejama.
       1906. gada vidū nemieri atkal pārņem Latviju. Arī Bebri nav izņēmums
- zemnieki atkal uzbrūk muižai. 1906. gadā iezīmējas interesanta
tendence – uzbrukumi krogiem un mājām. Uzbrukumus krogiem izraisa
pirmsrevolūcijas laikā aizsākusies pretalkohola kustība, kurai Bebru
pagastā pamatus liek 1905. gadā, kad parakstot kopēju vienošanos,
zemnieki apvienojas pretalkohola kustībā, kuras mērķis bija izbeigt
zemnieku žūpošanu un aicināt uz mājas alus lietošanu vai labākajā
gadījumā atturību no šņabja. Pretalkohola kustības aktivitātes
vērsās plašumā, jo neguva atbalstu no mācītāja, t.i., mācītājs
nosodīja zemnieku vēlmi nelietot alkoholu, lai gan līdz tam asi
iestājās pret žūpošanu. No šī var secināt, ka atturības kustības
tendences dēļ tās dalībnieki uzbruka krogiem, kā rezultātā Vecbebru
muižas krogā 4 revolveriem apbruņojušies vīri nozaga 2 bises un 300
rubļu , no Blankenfelda kroga - 15 rubļu un draudēja tos nodedzināt, ja
turpināsies alkohola pārdošana. Krogos atradās ap 60 cilvēku, bet
neviens neko neiesāka.
       1905. – 1906. gada revolūcijas rezultātā pagastā tika nodedzināta
muiža un tai piederošais šķūnis, nogalināti 19 cilvēki, arī soda
ekspedīcijas aktivitāšu rezultātā ievainoti. Pēc revolūcijas
zemniecība zaudēja daļu brīvību, landtāgs bija un palika galvenā
pašvaldības iestāde. Revolūcijas laikā plašu atbalstu guva ideja par
latviešu apdzīvotās teritorijas apvienošanos vienā administratīvā
vienībā ar autonomijas tiesībām. Mainījās arī cilvēka apziņā:
viņš spēj iestāties pret pastāvošo iekārtu, cīnīties un dot savu
artavu cīņā par labāku un gaišāku nākotni.

Komentāri:

anonīms

13.12.2009 11:05

tiešām interesanti...jums japopularizŗ šis saits!

malači!

Mārīte

14.05.2009 10:10

Reinis Šmidris nevarēja piedzimt 1954. gadā- droši vien, ka 1854




Atbalstītāji

LETA Video      Diena

© LETA 2008 | Lietošanas noteikumi
Marijas 2, Rīga, LV 1050, Latvija | tālr.: 67222509, fakss: 67223850 | e-pasts: marketing@leta.lv