Kas būtu, ja Staburags nebūtu zem ūdens?

Kristaps Ceplis @ 24.03.2009

Sarunā ar pie Staburaga vistuvāk dzīvojošajiem, rakstniekiem Māru Svīri un Vladimiru Kaijaku, nonācu pie tādas interesantas domas.... Kas būtu, ja Staburags nebūtu applūdis un šodien neatrastos zem ūdens?

Staburags uzmanību, protams, bija izpelnījies arī pirms Pļaviņu HES laikā. Par to lieciena kaut vai slavenais stāsts "Staburga bērni", neskaitāmās bildes un atmiņas no cilvēkiem, kuri pie Staburaga bija pabijuši ekskursiju laikā. Tomēr mani māc aizdomas, ka Staburagam nebūtu tā aura un emocionālā ietekme, ja klints joprojām atrastos virs ūdens.

Skarbi jau skan, bet dažkārt kaut kam ļoti vērtīgam ir jāpazūd, lai to vērtību vispār varētu apzināties.

Abi rakstnieki, kas pie Staburaga dzīvo jau trīs gadu desmitus zināja stāstīt, ka padomju laikā par klinti interesējās labi ja pāris cilvēki gadā, bet sākoties atmodai un īpaši Daiņa Īvāna Daugavas glābšanas aktivitātēm Staburaga vārds izskanēja ar jaunu spēku.

Izskatās, ka Staburags uz sevi uzņēmis baisu nastu, lai saliedētu cilvēkus kopā, viena liela mērķa sasniegšanai!

Komentāri:

Curious

12.06.2009 0:34

"Abi rakstnieki, kas pie Staburaga dzīvo jau trīs gadu desmitus zināja stāstīt, ka padomju laikā par klinti interesējās labi ja pāris cilvēki gadā..." -t.i., kad Staburags jau bija zem ūdens. Rakstītājs lāgā neapjēdz, ko raksta.

ilze

26.05.2009 11:20

Kādas muļķības !Skolnieki katru pavasari tika vesti ekskursijās ,t.s.uz Staburagu ,ne tā kā tagad Polija ,Vācija utt .bet Latviju nepazist

anonīms

08.05.2009 14:27

ha! staburags un Vīgantes parks šodien būtu tāds tūrisma objekts.... žēl, ka tā vairs nav...

arī es

19.04.2009 17:49

Taisnība. Esmu jaunākas paaudzes pārstāve, bet atceros, ka ik vasaru bērnībā ar ģimeni braucām uz Staburagu. Atceros, šūnakmeni, kas bija tāds, kā nekur citur nav redzēts. Līkumotais ceļš pa Daugavas otru krastu gar Kokneses pilsdrupām un brīnišķīgais skats uz Staburagu ir kultūrvērtība pati par sevi. Man žēl, ka mani bērni tikai no atmiņu stāstījumiem var censties iztēloties to pasakaino vidi, kas bija iepriekš.

ES

09.04.2009 8:42

Nepiekrītu teiktajam! Es kā mazs bērns ne tikai zināju par Staburagu, bet tur braucām regulāri. Staburaga estrādē redzēju pirmo brīvdabas izrādi savā mūžā (drīz būšu pensionāre). Tas cik daudz, un ko mēs zinām par vienu vai citu vietu ir lōti atkarīgs no audzināšanas ģimenē. Ļoti labi atceros skaisti kopto parku, īpaši skaistu tur bija pavasaros, kas daba modās un sāka ziedēt pirmās pavasara puķītes. Savdabīgs bija arī pats klints akmens, kāds ne tik daudzās vietās Latvijā ir. Staburaga pēdējā pavasarī arī ziedēja zilās vizbulītes, saulstarītes, bet bija veikta kailcirte. Ilgi pēc tam uz to pusi nevēlējos braukt, jo tās skumjās izjūtas manī nav zudušas vēl šodien. Fakts ir tas, ka aiziet tā paaudze, kas dziedāja par Staburadzi un kurai tā bij vieta ar kultūrvēsturisku nozīmi. Arī man.




Atbalstītāji

LETA Video      Diena

© LETA 2008 | Lietošanas noteikumi
Marijas 2, Rīga, LV 1050, Latvija | tālr.: 67222509, fakss: 67223850 | e-pasts: marketing@leta.lv